Protams, daudzas lielās apņemšanās paliek kaut kur kaktiņā aizmirstas. Tikai dažreiz par tām atceros, kad pārāk liela putekļu kārta sakrājusies ... Nekāds izņēmums nav arī apņemšanās šeit rakstīt visus jaunumu par Rūdi. Kad pirmais zobs parādās, kad pirmais vārdiņš sanāk utt utjp citi "pirmie".
Eh ko tur daudz, vienvārdsakot daudzi "pirmie" ir palaisti garām, baudot tos tikai un vienīgi tajā brīdī. Nav jau protams galīgi bezcerīgi, jo mana kāre fočēt pa lielam nav mazinājusies ;)
Jāpadomā, kas nāk prātā no tā, kas jau pagājis. Hmmm... varbūt Rūda pirmie vārdiņi?! Laikam jau azvainojums, ka tie nebija ne "mamma" vai "tētis", bet gan "Dinamo Rīga", tā kā ir pārgājis un tādēļ par to var tikai ieķiķināt. Toties tagad, kad Rūdolfam teju 2,5 gadi tā ir sērga!!!! Dinamo Rīga mūsmājās no aizraušanās ir pārvērtusies par SĒRGU!!! Vispār jau par šo tēmu varētu grāmatu sarakstīt, sākot ar to, ka bez Dinamo kartiņām neizejam no mājas un beidzot ar to, ka visiem ir jāmācās hokejistu vārdi ;)
sestdiena, 2011. gada 12. februāris
piektdiena, 2009. gada 25. septembris
ISTABAI PA DIOGNĀLI
Mazais viltnieciņš, kā teiktu Opis, nu jau ir sācis maziem solīšiem žigli doties pāri visai istabai :)
Mēs ar Aigaru no priekiem nezinam kur likties.
Protams, dažu brīdi Rūdolfs no sajūsmas, ka tik labi sanāk, apstājas un paukš uz dibena ;) Tagad ir tāds spēks, ka pirmajās gaitās paķer līdzi arī kādu mantu.
Mēs ar Aigaru no priekiem nezinam kur likties.
Protams, dažu brīdi Rūdolfs no sajūsmas, ka tik labi sanāk, apstājas un paukš uz dibena ;) Tagad ir tāds spēks, ka pirmajās gaitās paķer līdzi arī kādu mantu.
ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris
Nav jāmāk staigāt, lai spertu bumbu!
Ar pagājušo nedēļu Rūdolfs ir atklājis jaunu fīču - futbola spēlēšanu (lasīt: bumbas spārdīšanu).
Izrādās, ka bērnam nav jāmāk staigāt, lai sāktu iemēģināt kādus futbola elementus.
Ir tik smieklīgi noraudzīties kā mazais ķipars mēģina lielā nopietnībā spert pa bumbu. Tad nu, ka veiksmīgi ir trāpīt, mazais snīpis saraujas uz augšu, uztaisot lielu smaidu :)
Izrādās, ka bērnam nav jāmāk staigāt, lai sāktu iemēģināt kādus futbola elementus.
Ir tik smieklīgi noraudzīties kā mazais ķipars mēģina lielā nopietnībā spert pa bumbu. Tad nu, ka veiksmīgi ir trāpīt, mazais snīpis saraujas uz augšu, uztaisot lielu smaidu :)
Pirmie soļi
Ir ļoti laba ziņa!!!
Rūdolfs ir sācis ik pa laikam paspert pāris solīšus bez turēšanās. Šādi brīnumi aizsākās jau pagājušajā nedēļā.
Patiesībā mani pārņēma tādas emocijas, to redzot!!! Nezinu kādēļ, bet tā nav bijis ne ar pirmā zobiņa parādīšanos, ne arī ar rāpošanas gaitu uzsākšanu. Laikam jau pirmie soļi ir kaut kas īpašāks par visu citu :)
Rūdolfam pašam arī ir prieki, kad sanāk vai nu pastāvēt bez turēšanās un stutēšanās vai arī paspert kādu solīti. Dažreiz tas prieks ir tik liels, ka tieši tas ir par iemeslu tam, ka Rūdolfs atkal jau sēž uz grīdas ;)
Rūdolfs ir sācis ik pa laikam paspert pāris solīšus bez turēšanās. Šādi brīnumi aizsākās jau pagājušajā nedēļā.
Patiesībā mani pārņēma tādas emocijas, to redzot!!! Nezinu kādēļ, bet tā nav bijis ne ar pirmā zobiņa parādīšanos, ne arī ar rāpošanas gaitu uzsākšanu. Laikam jau pirmie soļi ir kaut kas īpašāks par visu citu :)
Rūdolfam pašam arī ir prieki, kad sanāk vai nu pastāvēt bez turēšanās un stutēšanās vai arī paspert kādu solīti. Dažreiz tas prieks ir tik liels, ka tieši tas ir par iemeslu tam, ka Rūdolfs atkal jau sēž uz grīdas ;)
ceturtdiena, 2009. gada 25. jūnijs
kas te būs!!!!
Abonēt:
Ziņas (Atom)




