ISTABAI PA DIOGNĀLI

Mazais viltnieciņš, kā teiktu Opis, nu jau ir sācis maziem solīšiem žigli doties pāri visai istabai :)
Mēs ar Aigaru no priekiem nezinam kur likties.
Protams, dažu brīdi Rūdolfs no sajūsmas, ka tik labi sanāk, apstājas un paukš uz dibena ;) Tagad ir tāds spēks, ka pirmajās gaitās paķer līdzi arī kādu mantu.

Bilžu alfabēts topā!

Ilgu laiku Rūdolfa mīļākā lasāmviela bija Bilžu alfabēts ar Margaritas Stārastes ilustrācijām. "Bija" tādēļ, ka nu jau grāmatiņai ir nepieciešams tehniskais remonts :)

Jāsaka, ka šī Rūdolfam ir pirmā papīra grāmatiņa :)

Bildes no 30.jūnija.

Mazais līgotājs!

Nav jāmāk staigāt, lai spertu bumbu!

Ar pagājušo nedēļu Rūdolfs ir atklājis jaunu fīču - futbola spēlēšanu (lasīt: bumbas spārdīšanu).
Izrādās, ka bērnam nav jāmāk staigāt, lai sāktu iemēģināt kādus futbola elementus.
Ir tik smieklīgi noraudzīties kā mazais ķipars mēģina lielā nopietnībā spert pa bumbu. Tad nu, ka veiksmīgi ir trāpīt, mazais snīpis saraujas uz augšu, uztaisot lielu smaidu :)

Pirmie soļi

Ir ļoti laba ziņa!!!
Rūdolfs ir sācis ik pa laikam paspert pāris solīšus bez turēšanās. Šādi brīnumi aizsākās jau pagājušajā nedēļā.
Patiesībā mani pārņēma tādas emocijas, to redzot!!! Nezinu kādēļ, bet tā nav bijis ne ar pirmā zobiņa parādīšanos, ne arī ar rāpošanas gaitu uzsākšanu. Laikam jau pirmie soļi ir kaut kas īpašāks par visu citu :)
Rūdolfam pašam arī ir prieki, kad sanāk vai nu pastāvēt bez turēšanās un stutēšanās vai arī paspert kādu solīti. Dažreiz tas prieks ir tik liels, ka tieši tas ir par iemeslu tam, ka Rūdolfs atkal jau sēž uz grīdas ;)

kas te būs!!!!

Nezinu kāpēc, bet otrā dienā pēc Mārtiņa un Ineses kāzām Rūdolfam bija kaujiniecisks noskaņojums!!! :)

Šo grāmatu iesaku, ja vēlaties konfekti pie kafijas :) Uz tortes statusu tā nepretendē, jo šo grāmatu var "apēst" divos vakaros.

Patiesi ineteresanta un aizraujoša - grūsti saņemties un pārtraukt lasīt, lai tomēr nakti atvēlētu miegam. Visa grāmata ir divu cilvēku sarakste e-pastos. Tikai uzmanīgi - neaizraujieties, jo dažubrīdi šķiet vai tas var notikt ar jebkuru - t.i., neiedomājieties pamēģināt ;)

Labā ziņa ir tāda, ka šai grāmatai ir turpinājums :)

Un ieskatam grāmatas apraksts (autors Nils Auziņš):

Vai ilgām un to izdzīvošanai ikdienas realitātē var būt vēl labāka vieta par virtuālo telpu? Leo Leike pārpratuma pēc saņem e-pasta vēstuli no nepazīstamas sievietes un pieklājības pēc atbild viņai. Un atbild arī viņa- Emmija Rotnere. Drīz Leo atzīstas: „Es neprātīgi interesējos par Jums, mīļā Emmij! Un apzinos arī, cik absurda ir šī interese.”
Mazliet vēlāk atzīstas arī Emmija: „ Jūsu rakstītās rindiņas un mani prātojumi par tām rada priekšstatu par cilvēku, kāds acīmredzot tiešām ir iespējams īstenībā.” Šķiet tas vairs tikai ir laika jautājums, kad notiks pirmā personiskā tikšanās, tomēr šis jautājums abus uztrauc tik ļoti, ka tikšanās tiek atlikta vēl un vēl. Turklāt Emmija ir precējusies, bet Leo cenšas pārdzīvot attiecību izjukšanu. Un vispār: vai rakstiski paustās jūtas saglabāsies, viņiem satiekoties pa īstam? Un, ja saglabāsies, - ko darīt tad?

Romāns iesākas kā nejauša e-pasta sarakste un šādu formu saglabā līdz pat beigām. Ko gan spēj pateikt pāris īsas frāzes, kas gandrīz automātiski tiek uzrakstītas spaidot datora klaviatūru. Izrādās visai daudz un tās spēj atraisīt fantāziju šo frāžu lasītājā par frāžu rakstītāju. Daniels Glatauers ir pieskāries virtuālās telpas un emociju tēmām. Lai cik tas arī nebūtu absurdi kā jau to reiz pamanījis Oskars Vailds, tad cilvēks vispatiesākais ir nevis tiešā kailumā, bet slēpjoties aiz maskas.

Emmija un Leo spēj viens otram slēpjoties aiz monitora ekrāna atklāt visslēptākās domas, emocijas, būt spontāni, tieši un tādi kādi viņi ir „patiesībā”. Nekas tāds nenotiktu reālajā dzīvē, tiekoties aci pret aci, kad uzvedību regulē simtiem nerakstīti likumi, ierobežojumi un tas ir pats sāpīgākais. Abi vēstuļu draugi, kas iemīlējušies viens otra tēlos, ko producējusi katra iztēle, paniski baidās sagraut šo virtuālo sakaru, kaut arī neprātīgi gribas noskūpstīt vienam otru un sajust otra cilvēka fizisko ķermeni. Saglabāt ilūzijas, jeb riskēt?

Viens no labākajiem pēdējā laika romāniem, kas brutāli atklāti parāda cilvēka, it sevišķi mūsdienu cilvēka nespēju atklāties bez maskas. Tas ir romāns par ideāliem, par nepiepildītām cerībām, kas dzen cilvēkus meklēt sev īsto partneri, bet tā arī paliekot ilgojoties, jo „dzīvē viss ir savādāk”. Ļoti emocionāls, aktuāls romāns, kas lakoniski, bet tieši uztausta cilvēka mūžīgo dilemmu.

Grāmata, ko iesākot lasīt ir grūti apstāties, jo tā ievelk sevī un nav miera, kamēr nav noskaidrojies, kā viss beigsies. Arī pēc tam ir grūti „atslēgties”, jo ir jādomā par tikko izlasīto. Rekomendējama lasāmviela!D

aniels Glatauers ir dzimis 1960. gadā Vīnē, studējis pedagoģiju un mākslas vēsturi, kopš 1985. gada strādā žurnālistikā, ir vairāku grāmatu autors. "Sargies ziemeļvēja" 2006. gadā tika nominēts Vācu grāmatu balvai kā gada labākais romāns.

No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice. Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2008http://www.zvaigzne.lv

sausiņmānija!!!

Uzmanību!!! Ir atklāta jauna veida sērga - sausiņmānija. Izpausmes - tiklīdz bērna rokās nonāk sausiņš, viss parējais uz pasaules tiek aizmirst un pat mamma var šķist kā vislielākais drauds, kad mēģina pieskarties rokās esošajam sausiņam. Tad Rūdolfs rāda, ka māk rūkt!! :) Nu gandrīz kā mazs sunīts, kuram mēģina atņemt tik gardo kaulu :D

Omes versija par visu šo notiekošo ir: bērns grib ēst, Linda par maz dod utt utjp. Omes stilā ;)

P.S. protams vislabāk, ja katrā rokā pa sausiņam!!!!

MĀRTIŅONKULIS!!!

Ko lai saka, dažiem ir paveicies!!! es ar to domāju, ka Rūdolfam ir paveicies, ka viņam ir tāds onkulis kā Mārtiņš!

Es gan domāju, ka tāds onkulis ir nekaitīgs tikai pagaidām, kamēr Rūdolfs vēl nerunā un nestaigā, bet vēlāk - nezinu, nezinu. Varu saderēt, ka tiks samācītas visādas muļķības un nerātnības. Paskatoties uz šo bildi vien ir skaidrs, ka pēc kāda laika abi dosies nedarbos ;)

Rūdolf saturies!

mazais peldētājs :)

Rūdolfam ir palaimējies un tā pa skaisto katru nedēļu tiek vests uz baseinu.

Ja sākumā labāk patika mammai apķerties ap kaklu un nelaisties vaļā - tad tagad jau šļakstīšanā un burbuļu ķeršana burbuļvannā notiek pilnā sparā. :)

Trennere māca Rūdolfam ņurkot :) pēc vārdiem " viens, divi, trīs" Rūdolfs aizžmiedz acis, aiztur elpu un tiek palaists zem ūdens. Tā kā pārsvarā to dara trennere, tad Rūdolfs sācis acis aižmiegt tiklīdz viņa tuvojas - nevajag nemaz skaitīt līdz trīs :D

Jāpiebilst, ka ņemšanās pa ūdeni veicas daudz labāk, ja mamma nav tuvumā :) Tā nu sanāk, ka mammas tādi kaitīgi radījumi vien ir. Eh, labi, ka ir tētis :D